Šīsnedēļas gaitas!!!

Ziniet ko? Londonā kļūst auksti -šerpuļi skrien pāri no lielā vēja, brrrrrrrrrrr...

Vakar Londonā mazliet sniga sniegs, nu gan tik stundiņu, bet tāpat smuki :)
Šodien ziņās solīja, ka pa nakti būšot sniega vētra. No vienas puses, kas tad tur tāds ir. BET...
Londonā sniegs ir katastrofa!!!
Pēc nostāstiem iz pagājušajā gadā pieredzētā, kad uzsniga sniegs, ļautiņi nezināja ko iesākt, jo metro nekursēja, dēļ tā, ka pastāv iespējamība, kaut kam saiet uz "īso" (piebilde - Londona paralizējas bez metro). Autobusi kursēja ļoti reti, mašīnas vnk slidoja pie ielām ar vasaras riepām. Vietējie nezina, kas ir sniegs - uz ielām cilvēki staigā veljoprojām kurpēs, praktiski neiespējami nopirkt apavus ar radzēm. Cilvēki neieradās darbā, jo viss apstājās uz divām dienām, līdz sniegs nokusa. Nu celsies rīt uz darbu, ta manīs, vai ir jēga vispār iet līdz pieturai.
Šo otrdien biju uz interviju (lai pieteiktos national insurence number, kas ir obligāta prasība, lai vispār varētu strādāt - tāds kāds sevis pieteikšanas numurs). Protams, neizpalikt bez formalitātēm - vietējās un LV adreses; mātes, tēva vārda, uzvārda minēšanas; datuma, kurā ierados; kur strādāju, par ko utt. Mani uzrunāja kāds indietis, ar klibu kāju, ko laikam būtu lieki piebilst, ka ar laipnību gan viņš nevarēja lepoties (dīvainā kārtā, ja dzīvo Anglijā) Beigās, ar slēptu pārmetumu sejā (aizrādot, kā es varu nezināt savas aģentūras adresi, tel.numuru utt., bet wtf esmu šeit tikai 3 nedēļas) viss kārtībā. Mans numurs man pienāks jebšu tiks piešķirts pa pastu pēc 3 nedēļām. Juuhuuu!!! Aicim līdz šai intervijai jāgaida gan mazliet ilgāk - 4.janvārī tiks pratināts arī viņš - tikai jācer, ka viņam ceļā stāsies, kāds pateicīgāks laipnuma iemiesojums :D
Vakardien turpinājās manas darba gaitas pēc ilgajām brīvdienām. Viesnīcā sākas klusais Ziemassvētku laiks, tamdēļ arī arvien vairāk brīvdienu. Vēl vienu citu lietu, ko šajā dienā darīju, pastāstīšu citu reizi, kad viss taps skaidrs. Padalīšos ar jaunākajām ziņām. Bet pagaidām šsššššššš.....
Šodien darbā tika rīkotas Staff (personāla) īpašās svētku pusdienas. Viesnīcas restorānā ar stikla kupolu un skaisti klātiem galdiem, kur vadība pasniedza maizītes, novāca netīros traukus, servēja šķīvjus.

Nerunājot par to, ka bija 3 ēdieni un vīns galdā. Nu ļoti šiki. Bija pat salatēvs, kurš pēc pusdienām visiem promejot dalīja dāvanu saiņus - katrs tika pie salmu groziņa pilnu ar našķiem. VNK Prieks!
Rītdien, hauskeeping cilvēki paši pulcējas neilgi pirms darba laika beigām, lai pasniegtu sagatavotās sīkās dāvaniņas - tā sacīt veco labo laiku pašapdāvināšanās prieciņš. Kā arī jāpaķer līdzi savas valsts nacionālais ēdiens vai kas tamlīdzīgs (es izcepu auzu pārslu cepumus - vienkāršākais, ātrākais, lētākais ašais varinats gardumam - teorētiski varētu neteikt, ka cepu tādu lietu pirmo reizi un ka piedega, bet nu tā sanāca  :)) bet ar rīvi visu apdegumu var norīvēt :D Lieta darīta. Tagad tik jāgaida rītdiena un jāskatās sniega segas biezums, vai ar saviem gardumiem varēšu pacienāt koļegas.
Aicis šonedēļ dzina haļavu, jo darba vēl nava. Viņi kopā ar Kalniņa (mūsu jaunais kaimiņš) kungu šonedēļ bija jaunā aģentūrā interesēties par darba lauku - un re kā, pirmdien viņi dosies parunāties uz vienu no Londonas lielākajām viesnīcām uz portera amatu. ta nu gaidīsim pirmdienu, lai smeltos jaunumus šajā jomā :)

Ā, ja kāds vēl nezina, Aici un Roli uzaicināja filmēties Lady Gagas videoklipā - skatīt Aigara profilā draugos (viģiks).

Svētku noskaņas!

Laukā ir ziema, bet pēc laikapstākļiem galīgi tā nešķiet - laukā pa dienu ir plus 10 grādi un naktī šķiet kādi plus 2. Laukā cilvēki staigā protams, ka bez cimdiem, nerunājot jau par to, ka dažs labs vēl maikā ķeskājās apkārt...brrr....nu tas gan pa traku. Bet ko tu dullam padarīsi - vispār Londonā var atrast uz katra so
ļa pa kādam dīvainim - cits ģērbjas pa savai modei, cits skaļi sarunājas ar sevi autobusā, cits busā klausās mūziku un dejo un tikšķina ar pirkstiem...
Pagaidām nav sanācis vēl pastaigāt pa centru. Katru dienu ejot uz un no darba iznāk iet pa galveno iepirkumu ielu - Oxford street - iešana ir tiešām nogurdinoša, jo man gribas ātrāk mājās, bet citiem padomā lēnām vilkties pa priekšu un vairākas reizes pārdomāt iesim pa kreisi iekšā veikalā vai neiesim - tā nu sanāk lavierēt caur cilvēku pūļiem, lai ātri tiktu līdz savam autobusam uz māju. (ā st,arpcitu viesnīcā, kur es strādāju un blakus viesnīcā kopā strādā vēl kādi 10 latvieši) :) to zinu, jo mums ie viens apakšstārā savienojas abas viesnīcas - tad nupa retam čau kādreiz sanāk :)
Bet tie dekorējumi ir tik smuki un burvelīgi, prieks kur tu rodies - lūk arī ieskatam pāris gleznas no iepirkumu ielas :)

Un arī no Haidparka

Ak jā, vakar un šōdien man ir beidzot brīvdienas, pēc 6 dienu strādāšanas. Tad bijām Haidparkā - tur arī šo to iebildējām - tur ir vācu ziemassvētku tirdziņš, arī dažādi karuseļi un spoku pilises jau tajā baigi gribētu ietikt u iesmaidīt :)

Šodien iesim laukā ar savējiem - beidzot apskatīt Londonas galvenās vērtības - tad jau atkal iemūžināsim visu un jums visiem atskaitīsimies kas un k šeitan notiek. Vakarā ga Aicis laidīs uz ballīti - viņam ar komandu Ziemassvētku pārtijs :D Samaksā 15 mārciņas un visa komanda ballējas vienā bārā, kur ēdams - dzerams iekļuts cenā - ta jau redzēs kad un kāds atšļūks mājās no pirms ballītes :D
Man gan nespīd nekādas balītes, rīt jau agri no rīta atkal uz darbu - nevar saprast, kapēc vienmēr tās brīvdienas ir pa īsu :P
Vilkins (kā viņš jau tika pie jaunas iesaukas aģntūrā pēc vietējo izrunas, nerunājot par to, ka tumsnējais bijušais kolēģis vispār izdzirdot viņa vārdu nepārtraukti smejas, jo nesaprot kā kaut ko tādu var izrunāt. Mēs izdomājām, lai nebūtu jāpulas, lai saka, ka viņuc Ei Džei jeb AG) nedēļu sēdarba, jo tagad ir pirmssvētku klusais laiks, kad neviens par darbiem nedomā visiem prātā atpūta, nevis kā nopelnīt naudu un strādāt un strādāt.

Pirmā pieredze

Nu re, nedēļa pagājusi beidzot varu pieķerties pie jaunumu ziņošanas, jo man piešķirtas pirmās divas brīvdienas pēc 7 darba dienām :)

Tātad strādāt savā viesnīcā es sāku pagājušo trešdien, kad piešķira man darba uniformu - violetu blūzi jeb garu uzsvārci ko komplektēju ar pašas iegādātajām melnajām biksēm. Laikam jau lieki piebilst, ka šādā ietērpā līdzinos klaunam, trūkst tik sarkanā, apaļā deguna. Bet nu mierina tas, ka visi te tādi :D

Tad nu 3 dienas man bija apmācības (par kurām kā nopratu nemaksā). Pirmajā dienā mani aizsūtīja pie melnādainās meitenes, kas, baumu līmenī, skaitās labākā tīrītāja. Nesaprotu, kā viens cilvēks 30 min laikā var noņemt netīro veļu, uzklāt gultu (nolokot īpaši malas veļai, salocot katru dvieli savādāk), noslaucīt putekļus, papildināt izbeigušās lietas un iztīrīt vannasistabu tā, lai katra flīze spīdētu un laistītos.
Atnākot mājās domāju, kapēc es te vispār esmu  - viesnīcā lielākoties afroamerikāņi un darbs ir smags un diezgan nogurdinošs un nežēlīgos tempos. '
2.dienā mani apmācīja cita tumšādainā meitene, kas pateica, ka šēit strādā vēl trīs meitenes no manas valsts - tad jau skats uz dzīvi bij labāks. 3.apmācību dienā mācījos pie latviešu sievietes, kas šajā viesnīcā strādā jau sesto gadu.
Kaut arī šis darbs man riebjas un esmu pat vairākas reizes lamājusies uz stulbajiem pārvalkiem un segām, palikusi ar nodauzītām zilām kājām un pamatīgi sadauzījusi galvu,  esmu atskārtusi šajā darbā pat vairākus plusus:
1.Strādājot šeit, tomēr naudiņa nāk, kamēr nav atrasts kas cits;
2. Brokastis (ja ierodies laicīgi) un pusdienas darbiniekiem ir par brīvu;
3. Pusdienās visas LV tautietes ejam kopā viena otru savācot no istabiņām;
4. Tā kā istabiņu jātīra ir daudz jau no sākuma, tad nekad nepaspēju to izdarīt, bet tad nāk palīgā "savējie" un pa visiem ātri tiekam galā un varam doties mājās;
5. Tagad esmu iemācījusies smuki klāt gultas - ja kādam vajadzēs, varēšu pamācīt :D
6. Daži "labie" viesi atstāj kādu knaķīti - nu daudz jau nav bet pa 7 dienām kādi 5 paundi sanāk (citiem protams dienā gadās pa 8-9 :( )
7.Esmu atklājusi kā var šmaukties, lai ātrāk iet uz priekšu (tā darba visi, bet man tik tagad pieleca)
Mājas lapa:
www.millenniumhotels.co.uk/millenniumkensington/index.html
Darba laiks ir no 8-16 un dienaa parasti ir jaatiira 18 istabas. ceļos es katru rītu 5.30 un mājās esmu ap 19tiem. Tagad esmu atradusi lētāku variantu. Pērku Bus Pass, kas nedēļā izmaksā 13.80 ( metro būtu 25.60).Jābrauc ar diviem autobusiem, laika ziņā ceļā pavadu 1,5 stundu vienā virzienā. Atpakaļ sanāk ilgā, jo ir sastrēgumi :(

Algu, ko izmaksā piektdienās, par nostrādātajām dienām vēl neesmu dabūjusi. Algu šeit maksā pa nedēļām (šajā nedēļā maksā par pagājušajā nedēļā nostrādātajām dienām).Tā ka pirmā alga būs tikai par divām dienām. Ceru, ka varēšu kaut to mazumu saņemt rīt.

Arī Aicis sāka strādāt pagājušo nedēļu, bet tikai vienu dienu. Šonedēļ bij doma, ka viņš strādās visu nedēļu, bet čaklie baltieši vienā dienā paveica triju dienudarbu, tāpēc divas dienas nosēdēja mājās. Aigaram darbs ir netālu no manas darba vietas, arī viesnīcā. Viesnīcai tiek būvēti jauni stāvi un viņam ar kolēģiem ir jānes jaunās mēbeles no mašīnas uz istabiņām. Kā sacīt darbs nav smags, bet atbildīgs (lieki laikam piebilst, ka mēbeles ir jāizkrauj no mašīnas, jāaiznes līdz liftam, jāuzbrauc augšā un jāiznēsā).

Darba gaitas

Šodien tika norunāta tikšanās ar puisi, kas mani iekārto darbā un nokārto visas formalitātes, jo kā secinājām bez pazīšanās to izdarīt ir ļooooooti grūti.
Tātad no rīta dabūjām savus vietējos telefona numurus.Operators vai pieslēgums (nu karoč tā kā mūsu pašu ZZ) saucas LEBARA, kur SIM karti piešķir par brīvu un nopērkot atjaunošanas karti par 5 paundi tiek piešķirtas 100 bezmaksas minūtes un sms par brīvu savā starpā. Jāteic ka uz LV zvanīt arī ir diezgan izdevīgi 0,12 naudiņas minūtē.
Tātad, ja kādam ir vēlme ar mani sazināties droši var sūtīt sms vai uzdzindzināt :)
+447760634016
Aigara nr. atšķiras par vietu zifferu +447760634015

Tālāk ceļš mūs ved uz banku Lloyd, kur tiek atvērts bankas konts, bet šeit karti var dabūt tik pēc 2 nedēlām un pēcāk tiek atsūtīts arī pin kods pa pastu :)
Lai uzsāktu savas darba gaitas man protams ir nepieciešams arī kostīms :) Pabijām Londoniešu (laikam jau nevietējo vairāk) iemīļotajā veikalā Primark, kurā nopirku sev melnas bezpapēžu kurpes, klasiskas bikses, baltu blūzi un 6 pārus zeķītes par nepilniem 12 paundiem jebšu nepilniem 10Ls - nu nepiebildīšu, ka šādā ietērpā, manuprāt, izskatos pēc ritīga cirka mākslinieka :) vēl tik riņķi pietrūkst ko ap vēderu dancināt :D
14 bij sarunāta tikšanās darba meklētāju aģentūrā, kurā vajadzēja aizpildīt visādus papīrus, jo aģents jau zināja par manu ierašanos. Nedaudz izmainījās plāni un uzzināju, ka būs jāstrādā nevis Stratfordā, bet gan Londonas 1.zonā, kas nozīmē, ka nedaudz varāk būs jātērē transportamun arī ceļā jāpavada ar metro kāda stunda vienā virzienā.
Nu lūk arī prieka vēsts - pateicoties šim paziņam un Aigara uzcītīgajam vazājienam līdzi man, arī viņam pa blatu tiks atvērts piektdien bankas konts un jau aģentūrā iesniegts pieteikums. Arī pēcpusdienā viņš uzzināja, ka varēs jau rīt sākt strādāt tāpat kā es :)
Viņš laiakm pildīs Portmena pienākumus - bet ej nu sazin, kas būs begu galā jādara un ko tas vispār nozīmē. Varbūt viesnīcā nesīs koferus, bet ej nu sazin. Nu katrā gadījumā pagaidām mūsu darba pienākumi un konkrētās viesnīcas nosaukums ir miglā tīts, taču rīt viss taps gaismā nests :)

Ahh jā, special priekš Ditas ieliksu foto no Londonas Olimpisko spēļu tapšanas topošās arēnas 2012.gadam.  Tāds lūk skats paveras pa Juļčika un Ketidžas istabas graciozo logu :p

Ā, un gandrīz aizmirsu, braucot mājās šodien ar Aigaru ņe tuda papaļi - pirmo reizi vieni braucām un aizbraucām uz Londonas otru galu. Bet beigu galā pēc 2,5 stundu ilgas maldīšanās un 3 autobusu un 2 vilcienu un 1 metro nomainīšanas nokļuvām mājās. Nu bet kā lai mēs atcramies tā paša autosa numuru, ar kuru braucām no rīta. Tagad tak ir vakars :D Ar autobusu laikam vairs nebrauksim :D

Pārvākšanās uz jauno mitekli

Pirmdien, beidzot izgulējušies lēnu garu sākām taisīties pie Allas - draudzenes mammas, kur plānots dzīvoties turpmāko laiku līdz pašu iekrājumi izveidosies savam miteklim. Londonā jārēķinās mēnesī ar +- 500paundiem dzīvesvietas īrēšanai.

Hacknija no Stratfordas atrodas 3 vilciena pietura attālumā un kā galu galā uzzinājām šis skaitās kriminālais rajons, kur uz melnīgsnējiem ļautiņiem virsū pārāk droši nevajadzētu skatīties, citādīgi nu visādi var gadīties.

Mājā kopā ir 4 stāvi. Indiešu lielā ģimene dzīvojas pa leju, savukārt latvieši ieņēmuši 3šo un bēniņus.

Mēs tikām pie bēniņu istabas, kas mums nedēļā izmaksās 45 naudiņas (pateicoties Jūlijas bēdu pārmāktajam satam tikām pie tik smaidīgas cenas). Priekš Londonas tas ir ļoti lēti...

Aicim gan tā pagrūtāk ilgi dzīvoties stāvus, jo pilnā augumā viņš var nostāties tikai istabas vidū un tad iet līdz trepēm, nemainot kursu.
Vēl jāmin, ka uz bēniņiem var uzrāpties pa īstām bēniņu trepēm ur lūku :) Lejā ko nonest ir diezgan riskanti, bet nevajag jau ar baigi sagrābties un ta jau atpakaļgaitu ieslēdzot tīri braši jau izdodas...

Pirmās dienas svešumā jeb Londonā!!!

Sestdiena
Ieradāmies Londonas Stanstedas lidostā kā plānots 21.novembrī plkst. 23.20. Lidojums gan bij baismīgi garlaicīgs – kā nekā 2,5 stundas jālido. Pagāja laiciņš līdz lidostā sagaidījām pienākam savus koferus, bet viss veiksmīgi. Vēl pagāja laiciņš, līdz sagaidījām busu uz Stratfordu, kas ir Londonas 3.zonā, kur plānots apmesties. Stratfordas pieturā mūs sagaidīja jaunietis ar uzrakstu Agnese&Aigars. Ilgi nedomādami devāmies klāt, jo gaidījām mums pretim Juļču ar Ketija. Jaunietis krievu valodā stāstīja, ka Jūlija nevarēs ierasties, bet mēs varēsim palikt pie viņa, kur mitinās vēl kādi pieci cilvēki vienā istabā.
Sākumā nedaudz apmulsu, bet ar acīm jau meklēju pazīstamas sejas, jo šķita, ka jābūt kādam loģiskam izskaidrojumam. Nu bet protams, pēc minūtes no tumša stūra iznira dāmas ar seju smaidā un jautājumu – nu vai uzķērāties?
Sagaidītājs bija latviešu puisis Rolis, kurš ir labs draugs abām :)
Tad jau devāmies ar kājām uz pagaidu mājām, kas atrodas 10 min gājienā, taču izrādās, ja šeit saka 10 min, tad tas ir 20 min, bet, ja jāiet tepat 20 min, tas ir vismaz stundas gājiens – cik gan ātri šeit pierod pie tepatās maršruta. Dzīvoklī tika atraisīts arī koferis, kurā bij ievīstīta lidojuma nomocītā LV moka, bet, lai radītu māju atmosfēru, nepieciešams ir arī piens. Tad nu sākās ilgais ceļš kāpās pēc piena bačuka... Jo veikals tak atrodas 5 min kāju attālumā. Puikas aizgāja nopirkt pienu, bet atgriezās ar taksi pēc stundas laimīgi dabūjuši piena lielo bačuku!


Svētdiena
Garais ceļš uz Leyton, fīrēt ģēlas Aicim ar rocenes padarīšanu. Jo halle tak 20 min gājienā. Un skat pēc stundas ar bijām klāt. Līmenis šai komandai nav viss tik augsts kā izskatījies netā ievietotajos video, bet nu sirds lieta paliek sirds lieta :)
Visi izbadējušies plkst. 16 beidzot nolēmām iet pabrokastot - ķīniešu ēstuvē pa 8 paundi ar bezizmēra ēdienu apjomu un klāstu. Laimīgi un pilniem vēderiem devāmies uz Londonas 2.zonu – Canary Wharf - biznesa centra rajonu, kur mazie šķībie cilvēciņi nemitīgi runā pa telefoniem un k;arto biznesa jautājumus. Vienvārdsakot – biržveidīgas kas.

Koferu būšana

Vēl tikai mazāk jau par nedēļu un jābūt ir lidostā ar 1 koferi tuvākajai dzīvei.
Kā vispār ir iespējams savu dzīvi salikt vienā koferī?
Šķiet tas ir neiespējami - bet drīz jāķeras klāt.
Vispār tāds apjukums un neziņa.
dzīve Anglijā - ja pirms gada vēl apgalvoju, ka Londonā nekad neatgriezīšos, tad dzīve ir to piespēlējusi man neprasot.
Darbiņš jau nodrošināts - būšu pilntiesīga viesnīcas istabene, un būs jāstrādā 8 stundas dienā, kas neizklausā nemaz ar tik traki.
Jāsaņemas un jau rītdien jāsāk likt viss pa plauktiņiem, kas ir svarīgās līdzņemamās lietas un kas ne.
Jāsaka, ka šī nedēļas nogale bija super, neskaitot to, ka par daudz tika iedzerts. Sen nesatiktie, mīļie draudziņi un patīkamās sarunas par skarbo dzīves realitāti.